Komentāri

30 Es un Tēvs, mēs esam viens.

Grieķu val. “viens” var pateikt trīs dzimtēs: vīriešu, sieviešu un nekatrajā dzimtē. Šeit lietots vārds nekatrajā dzimtē, kas nozīmē, ka Jēzus un Tēvs ir viens pēc būtības, bet divas personas.

15 Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.

Grieķu val. nav. pavēles izteiksme “turiet”, bet nākotnes izteiksme “turēsiet”, kas raksturo 15.p. pirmās frāzes nosacījuma izpildīšanas rezultātu, proti: kad Dievs mums atklāj Savu Dēlu Jēzu, Savu lielo mīlestību uz mums, piedošanu un žēlastību, tad mēs tiekam uzrunāti ar Viņa lielumu un Jēzus lielumu; tad mēs Viņu mīlam un rezultātā dabīgā veidā gribam turēt Jēzus pavēles. Tāpēc vajadzētu tulkot:

15 Ja jūs mīlat Mani, jūs turēsiet Manas pavēles.

Pēc Bībeles: mēs neesam spējīgi pirmie mīlēt Dievu. Vispirms Dievs mīl mūs, kā rezultātā mēs gribam mīlēt Dievu, sk. 1.J. 4:19: “Mēs mīlam, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. ”

Mīlēt un neklaustīt Jēzum būtu pretruna, jo tad šī mīlestība tiktu uzrādīta kā tukša.

Paklausīt un nemīlēt būtu verdzība likumam vai sevis mocīšana.

Bet mīlēt un tā rezultātā paklausīt, nozīmē, ka mīlestība uz Jēzu iekļauj tādu pieredzi, kas liek gribēt paklausīt Jēzum.

4 ... bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.

Burtiski: “Bet mēs lūgšanai un vārda kalpošanai nodosimies.”

τῇ διακονίᾳ τοῦ λόγου – vārda kalpošanai.

Vārds “nodosimies” - προσκαρτερέω – pieturēties pie kāda, nodoties kādam; būt neatlaidīgi uzmanīgam; izturēt. Tas ir tas pats vārds, kas Ap.d. 2:42.

3 Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt ...

“izredziet” - ἐπισκέπτομαι – izmeklēt, inspicēt, pārbaudīt. Draudze tika iesaistīta kalpotāju izmeklēšanā jeb izraudzīšanā. Arī vēlāk tāpat, sk. piem., 1.Tim. 3.nod.

Septiņus vīrus – iespējams, ka vīru skaits (1) atkarīgs no vajadzības lieluma; (2) VD to rāda kā pilnības skaitli, sk. radīšanas stāstu – 7 dienas, Gen. 1.-2.nod.; sabata gads un septiņi sabata gadi, sk. Lev. 25.nod.; Jēzus par piedošanu mācīja 70x7 reizes jāpiedod, sk. Mt. 18,22.

Kvalifikācija: “kam laba slava”, μαρτυρουμένους, prez. pasīva divd., no μαρτυρέω – būt lieciniekam, liecināt. Tātad tiem bija jābūt cilvēkiem, par kuriem varēja tikt dota liecība, acīmredzot laba liecība.“Svētā Gara un gudrības pilnus” - πλήρεις πνεύματος καὶ σοφίας. Kristietim turpinoši jārūpējas par piepildīšanu ar Svēto Garu, Ef. 5,18. Būt pilnam ar Svēto Garu nozīmē būt pārvaldītam un vadītam no Svētā Gara un arī Svētā Gara stiprinātam drosmīgai liecināšanai. Gudrība varētu tikt attiecināta uz gudrību visos jautājumos un lietās.

“pienākumu” – burtiski “vajadzību”.     

2 Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.

Problēma bija ļoti precīzi novērtēta, proti, novārtā bija pamests Dieva vārds (καταλείψαντας τὸν λόγον τοῦ θεοῦ). Tieši šīs problēmas labošana atkal deva iespēju Dieva vārdam augt un atstāt iespaidu (ὁ λόγος τοῦ θεοῦ ηὔξανεν), 7.p. Ja 1.p. nosauc problēmas pirmo pusi, tad šis pants nosauc problēmas otro pusi. Hellēnistu pacelto problēmu apustuļi redzēja vēl arī no citas puses, kas, izrādās, bija vēl lielāka, jo abu problēmu atrisināšana deva rezultātu, kas vairs nemin hellēnistu atraitņu problēmas atrisināšanu, bet Dieva vārda uzvaru pār cilvēkiem.

“kalpodami pie galda” – lietos darb. vārds διακονέω nenoteiksmē. Apustuļi kalpoja pie galdiem (grieķu val. daudzskaitlī). Viņiem atnesa naudu, tāpēc varētu būt, ka viņi vai nu iegādājās ēdienu un dalīja, vai arī atnesto ēdienu dalīja. Ap.d. 4,34-37 liek domāt, ka apustuļi dalīja arī naudu pēc vajadzības.

“Dieva vārdu” - τὸν λόγον τοῦ θεοῦ. Varētu būt runa par Dieva vārda mācīšanu, sk. 4.p., kur lietota frāze τῇ διακονίᾳ τοῦ λόγου – “vārda kalpošanai”. Sk. komentāru arī pie Ap.d. 6:7.

1 Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas.

Šajā pantā atspoguļota problēmas pirmā puse. Otrā problēmas puse ir 2.p..

Ap.d. grāmatā vārds “mācekļi” šajā pantā ir pirmo reizi. No 1.-7.p. tas ir minēts 3x. (Nākošā reize ir 9:1 un tālāk.)

“mācekļu skaitam pieaugot” - ticīgo skaita augšana Ap.d. grāmatā ir svētības rādītājs, sk. Ap.d. 2:41.42.47; 4:4; 5:14. “pieaugot”, prez., akt., divd. no πληθύνω, nozīmē palielināt, pavairot. Šis pats vārds kā darb. vārds imperfektā atkal 7.p., kas parāda, ka problēma bija atrisināta un draudze turpināja vairoties.

Hellēnisti – šajā kontekstā ar šo vārdu apzīmēti ebreji, kas runāja grieķu val. Iespējams, ka tie bija israēlieši, kas bija atceļojuši uz Jeruzālemi Vasarsvētkos. Pēc tam, kad bija notikusi Svētā Gara nākšana un tika izveidota kristīgā draudze, viņi joprojām uzturējās Jeruzālemē.

“kurnēšana pret ebrejiem” – iespējams, ka vietējiem iedzīvotājiem bija vairāk resursu, bet ieceļojušie israēlieši nesaņēma pietiekošu uzmanību: “viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas”.

“apkalpošanā” - διακονία, lietvārds – kalpošana. Sk. arī 4.p. par “vārda kalpošanu” jeb “vārda diakoniju”.

34 Bet kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā cienīts bauslības mācītājs, piecēlās sinedrijā un pavēlēja šos cilvēkus uz īsu brīdi izvest ārā,

35 un sacīja sinedrijam: "Israēlieši, padomājiet labi, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem.

36 Pirms kāda laika sacēlās Teuda, sacīdams, ka viņš kas esot, viņam piebiedrojās skaitā ap četri simti cilvēku; viņu nonāvēja, un visi, kas viņam paklausīja, ir izklīdināti un iznīcināti.

37 Pēc viņa sacēlās galilietis Jūda pierakstīšanas laikā un aizrāva sev līdzi daudz ļaužu; arī tas gāja bojā, un visi, kas viņam paklausīja, ir izklīdināti.

38 Tādēļ es jums tagad saku: lieciet šos cilvēkus mierā un atlaidiet viņus. Ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas iznīks;

39 bet, ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt; pielūkojiet, ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!"

 Dievs lietoja tautā cienītu bauslības mācītāju Gamaliēlu. Apustuļi saņem viņa aizstāvību. Par Gamaliēlu lietots vārds νομοδιδάσκαλος – likuma skolotājs, mācītājs, skaidrotājs. Interesanti, ka 17.-42.p. 4x ir lietots darbības vārds mācīt (διδάσκω), vienu reizi vēl mācība (διδαχή), pie kam kristiešu pretinieki negribēja, ka kristieši mācītu, bet viņi to darīja un tad viņu pašu likumu skolotājs jeb mācītājs (νομοδιδάσκαλος) ir tas, kas tiek uzklausīts un Dievs to lieto apustuļiem par labu!

35 Jēzus dabūja zināt, ka viņi to izdzinuši ārā. Saticis to, Viņš sacīja: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam?

Jūdi, iespējams tieši farizeji (sk. 13.,15.,16.p.), viņu pēc tam padzina no tempļa. Jēzus viņu atrada (vārda “saticis” vietā grieķu val. ir divdabis no εὑρίσκω – atrast) un uzrunāja ar nolūku, lai viņš ticētu Viņam – Jēzum.

11 Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir.

Vārds “pieticīgs”, αὐτάρκης, nozīmē nevis pieticīgs, bet pašpietiekams, apmierināts, neatkarīgs. Ja tulko kā “pieticīgs”, tad rodas sajūta, ka Pāvils bija piespiests iemācīties iztikt ar to, kas ir. Ja tulko kā “apmierināts” vai “pašpietiekams”, tad tas norāda uz iekšēju pārvērtību Pāvilā, kā rezultātā viņš ir iemācījies būt apmierināts. Jāņem vērā, ka Pāvils bija bijušais farizejs, par kuriem Lk. 16:14 sacīts, ka viņi bija mantkārīgi. Līdz ar to Fil. 4.nod. Pāvils apliecina pārvērtību, kas viņā bija notikusi.

24 Kad Tempļa sardzes priekšnieks un augstie priesteri šos vārdus dzirdēja, tie bija neziņā viņu dēļ, kas še īsti noticis.

Vārdu “tie bija neziņā” vietā oriģinālā ir lietots vārds διαπορέω, kas nozīmē nebūt pilnīgi nekādam ceļam jeb izejai. Tāpēc šeit tas apzīmē pilnīgu neizpratni, pilnīgu apjukumu, kad nav risinājuma jeb šajā gadījumā nav izskaidrojuma tam, kas bija noticis.

11 Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus, kas to dzirdēja.

Pirmo reizi Ap.d. gr. minēts vārds draudze - ἐκκλησία. Iespējams tādēļ, ka Ananijas un Sapfiras nāve bija liela mācība kristīgai draudzei, kas lika tai kā jaunai kopienai apzināties, ka Dievs strādā ar to.

8 Tad Pēteris, Svētā Gara pilns, tiem sacīja: ...

Vārds “pilns” ir aor., pasīvs, divd. no πλήθω, kas nozīmē pildīt, piepildīt (pilnīgi).

Precīzāk būtu tulkot: 

8 Tad Pēteris, ticis piepildīts ar Svēto Garu, tiem sacīja: ...

Mums atkal un atkal ir vajadzīgs piepildījums ar Svēto Garu.

13 ... bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.

13 ... ἀλλὰ ποιήσει σὺν τῷ πειρασμῷ καὶ τὴν ἔκβασιν τοῦ δύνασθαι ὑπενεγκεῖν.

No grieķu val.: “... bet kopā ar pārbaudi darīs arī izeju, lai jūs spētu panest.” (Vārdu “darīs” varētu tulkot arī kā veidos, nesīs)

Izeja nav izeja no pārbaudījuma vai pārbaudījuma prom paņemšana. Izeja ir kopā ar pārbaudījumu. Dievs saviem bērniem dod pārbaudījumus kopā ar izeju: Viņš tiem ir nolicis galapunktu, cik tālu mēs tiksim pārbaudīti, lai tas nebūtu pāri mūsu spējām. Tas ir iedrošinoši!

6 Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.

7 Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. 

Pirms 6. un 7.p. ir 5.p.:

5 Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.

Tieši tāpēc, ka Dievs atalgo pazemīgos, Pēteris turpina: “Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas ... "

Ir grūti pazemoties zem citiem cilvēkiem (prasība 5:5). Tomēr tas ir iespējams, ja mēs redzam, ka tā patiesībā ir pazemošanās zem Dieva varenās rokas (jo 5. p. seko 6.p.).

Pazemošanās ir grūta, ja skatāmies uz to, kas no mums tiek prasīts. Bet tā kā 7. p. vārds „metiet” ir divdabis, tad tas nozīmē, ka pazemošanās notiek “metot” rūpes uz Dievu: “pazemojieties ... metot”. Par tik, par cik mēs metam rūpes uz Dievu, par tik arī patiesa pazemošanās kļūst iespējama. Tas ir ceļš uz pazemību tā, kā Dievs to grib.

Tad nākošais jautājums: kā spēt mest savas rūpes Dieva gādībā jeb kā spēt uzticēt savas problēmas Dievam? Atceroties, ka „Viņš gādā par jums.”

Tātad lielākais un galējais arguments pazemībai ir: “Viņš gādā par jums”. Ceļš uz pazemību ir visu atdodot Dievam, ticot, ka Viņš par mani gādā. Viņš, kurš radījis pasauli; Viņš, kurš lemj tautu likteņus; Viņš, kurš redz visas lielās un vissīkākās lietas, kuras vēl tikai tiks atklātas; Viņš, kas zina visu cilvēku sirdis un prātus; Viņš, kas zina un nosaka visu lietu sākumu un beigas; Viņš, kas deva Savu Dēlu Jēzu par pasaules grēkiem, Viņš gādā par mani! Pazemojies!

9 Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta [ἔθνος ἅγιον], Dieva īpašums [λαὸς εἰς περιποίησιν – īpašuma tauta], lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā,

10 jūs, kas citkārt nebijāt tauta [οὐ λαὸς], bet tagad Dieva tauta [λαὸς θεοῦ], kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti.

Runa ir par draudzi tā, kā VD runā par Israēla tautu: mēs esam Dieva īpašums, Dievam piederoša tauta. Sk. Dieva sacītos vārdus Israēla tautai VD laikā,

2.Moz. 19:5-6:

5 Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.

6 Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu.

5.Moz. 14:2: 

2 ...jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta, un no visām tautām, kas vien ir uz zemes, Tas Kungs tevi ir Sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par īpašuma tautu.

1.Pēt. 2:9.10 rāda, ka tā, kā VD runā par Israēla tautu, tā JD runā par draudzi. 10.p., lietojot vārdu λαός, ar ko VD tika apzīmēta Israēla tauta, ir sacīts, ka mēs nebijām λαός, bet tagad esam Dieva λαός, Dieva tauta. Mēs nebijām apžēloti, bet tagad esam apžēloti.

Visi šie apzīmējumi 9. un 10.p. ir par draudzi un to, ko Dievs ar to, - ar mums, - ir izdarījis: “izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašuma tauta ... Dieva tauta”.

3 Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu,

4 kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas!

5 Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu.

6 Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.

Jānis paklausīja Dievam un apliecināja citiem to, ko Dievs runāja uz viņu.

Jāņa kristība bērnībā apgraizītiem jūdiem bija ar īpašu nozīmi: šie cilvēki, likdamies kristīties, atzina, ka viņi nevar paļauties uz to, kas ar viņiem bērnībā bija izdarīts, proti, uz apgraizīšanu kā garantu, ka viņi tiks izglābti. Viņiem bija jānāk pie Dieva caur grēku nožēlu. Tas bija konkrētais izskats tam, kā izpaudās pravieša Jesajas grāmatas pravietojuma piepildīšanās. 4.-6.p. ir no Jes. 40,3-5. Šis pravietojums runā par ceļa sagatavošanu Jēzum.

Vārds “pestīšana” (6.p.) - σωτήριον, lietvārdiskots īpašības vārds, Lūkas ev. un Ap.d. lietots tikai 3x. Vēl arī Lk. 2,30 (sk. arī kontekstu 31. un 32.p.) un Ap.d. 28,28. Visos kontekstos tas iekļauj visu pasauli. Šeit to parāda vārdi: “visai miesai”. Ar šo vārdu tiek domāta pestīšana caur Jēzu. Ikvienam ir jāņem vērā tas, ko Dievs savā laikā un vietā saka, lai viņi baudītu pestīšanu.

1 Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē,

2 augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī.

Jānis Kristītājs nosaukts līdzās tā laika politiskajiem un reliģiskajiem vadītājiem gan Romas impērijā, gan Jeruzālemē, attiecīgi. Imperatora Tiberija 15.valdīšanas gads bija ap 29.gadu mūsu ērā. Viņš pārņēma valdīšanu no sava audžutēva imperātora Augusta 14.g. Poncijs Pilāts bija prefekts Jūdejā, kas bija Romas impērijas province tajā laikā. Hērods valdnieks Galilejā. Zemāk, proti, 19.p. viņš saukts par tetrarhu – ceturtās zemes daļas valdnieku. Viņu sauca arī par Hērodu Antipu un viņš saņēma valdīšanu pār Galileju un Pereju pēc sava tēva Hēroda nāves 4.g.p.m.ē. un valdīja līdz 39.g.m.ē. (viņa brālis Arhelavs saņēma Jūdeju un Samariju, bet tās pārvaldīja tikai līdz 6.g.m.ē.). Filips bija Hēroda Antipas pusbrālis, kurš arī pēc Hēroda lielā nāves saņēma pārvaldībā daļu no tēva īpašuma. Itureja un Trahonija atradās Jordānas otrā pusē. Par Lizaniju nav nekas daudz zināms. Šo cilvēku minēšana ir ar nolūku, lai mums apliecinātu šo notikumu patiesumu, kā arī laiku, kad tas notika.

Vienīgais darbības vārds šajā teikumā ir “nāca”, proti, Dieva vārds nāca (notika) pār Jāni. Dieva vārds nenāca pār vīriem pie varas, bet pār vīru tuksnesī.

44 Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;

45 viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.

46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,

47 slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā.

Tā kā pirmā draudze sastāvēja no jūdu kristiešiem, tad palīdzība cilvēkiem vajadzībās viņiem nebija nekas jauns, jo VD svētie raksti māca palīdzēt bāreņiem, atraitnēm un svešiniekiem. Atšķirība ir tajā, ka individuālās palīdzības vietā šeit, šķiet, ir ienākusi arī draudzes kopēja palīdzība.

Draudzes locekļi nepārdeva visu. Tiem joprojām turpināja būt savi īpašumi, piem., Ap.d. 2,46 sacīts, ka viņiem vēl bija mājas (nezinām, cik daudziem), Ap.d. 12,12 pieminēts Marijas nams.

46.p. un 47a.p., saskaņā ar grieķu val., parāda, ka centrālā aktivitāte, kurai pakārtojās pārējās, kas minētas šajos pantos, bija ēšana: “baudīja barību”.

Senajā pasaulē ar ēšanu saistījās kaut kas vairāk par izsalkuma apmierināšanu.

Parasti cilvēki ēda kopā ar sev līdzīgiem. 1.Kor. 11.nod. problēma parāda, ka šo sabiedrības priekšstatu bija grūti lauzt kristīgajā draudzē. Arī Ap.d. 10. nod. notikums un 11.nod. sākumā tā skaidrojums to labi parāda. Jēzus mācīja pie sevis aicināt viesībās tādus, kam nebija ar ko atdarīt (Lk. 14,12-14), lai mācekļi to nebūtu darījuši atmaksas dēļ. Tas nozīmē, ka kristiešu kopīgās maltītes bija beznosacījuma mīlestības liecība.

43 Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.”

Precīzāk: “Bet katru dvēseli pārņēma bailes, un caur apustuļiem notika daudz brīnumu un zīmju.

Šis pants jeb teikums sākas un beidzas ar vienu un to pašu vārdu grieķu val., proti, ἐγίνετο - notika. Latviešu val. tulkojumā tie ir vārdi pārņēma un notika. Liekas, ka Lūkas ir veidojis tādu kā vārdu spēli: ir kaut kas, kas notika ar cilvēkiem ārpus draudzes, un ir kaut kas, kas notika caur apustuļiem.

1. Tas, ka 43.p. pirmā frāze seko 42.p., norāda, ka tie, kas neticēja Jēzum, baidījās tā dēļ, kā izpaudās draudzes dzīve - kopībā pēc konteksta.
2. Tad sekojošā frāze par apustuļiem (43b.p.) norāda, ka caur viņiem paveiktie brīnumi un zīmes, iespējams, bija kā apstiprinājums un pierādījums tam, ka tas, kas šokēja neticīgos, ir saistīts ar pārdabīgu jeb dievišķu spēku un ka tas nav vienkārši cilvēku pašu radīts jauns dzīvesveids (sk. Mr. 2,10.11; 16,17.20).

42 Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Vārdu “pastāvēt” var tulkot arī kā “cieši turēties pie”. Grieķu val. lietots palīgdarbības vārds imperfektā kopā ar prez. divdabi: ἦσαν προσκαρτεροῦντες. προσκαρτερέω ir saliktenis, kas sastāv no πρός – uz, ar, un καρτερέω – rādīt pastāvīgu spēku (κράτος – spēks), kas nozīmē pastāvīgi rādīt spēku, izturēt; pieturēties pie kaut kā, nodoties kādam, pastāvīgi veltīt uzmanību.) Tas nozīmē, ka tā bija pirmās draudzes turpinoša, pastāvīga prakse.

42.p. nosauktās draudzes aktivitātes ir rezultāts tam, ka viņi bija tikuši izglābti, sk. iepriekšējo kontekstu. Tās rāda draudzes pieķeršanos un uzticību Tam, kas viņus izglāba, proti, Jēzum. Tas nebija smags darbs vai katorga, kurā viņi nonāca; tā bija laimīga atrašanās Kristū.

11 ... Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.

Tā kā Ap. d. 1:1-11 ir ar vienotu domu, tad 11.p. atrodam šīs domas novešanu līdz kādam noslēgumam, proti: pamatojums Svētā Gara spēkam kristiešiem un liecības nešanai par Jēzu ir Jēzus atkal atnākšana.

10 tie ... cieši skatījās

"cieši skatījās" grieķu val. apzīmē turpinošu skatīšanos. Tādēļ arī Dievs sūtīja, kā vam domāt, eņģeļus, kas viņus pamudināja pārstāt skatīšanos.

8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.

Šo vārdu piepildījums ir Ap. d. gr. 2,4: “un visi tika piepildīti ar Svēto Garu”. Šeit lietots vārds ἐπλήσθησαν, aorists, pasīvs, indikatīvs, 3.p. no πλήθω – piepildīt (ar domu: piepildīt līdz maksimumam). Šis pats vārds lietots arī Ap.d. 4,8.31; 13,9, kas nozīmē, ka kristietim atkal un atkal ir vajadzīgs saņemt piepildījumu ar Svēto Garu. Sk. arī Ef. 5,18. Kaut arī katram kristietim ir Svētais Gars, šādi piepildīšanas brīži ir vajadzīgi, lai būtu spēks, drosme, un gudrība apliecināt Kristu.

Ap.d. 1,8 “līdz pašam pasaules galam” var tulkot: “līdz zemes galam” (domāts visattālākais zemes stūris).

7 Viņš tiem atbildēja: “Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā.

Laiks - χρόνος (kā pulksteņa laiks), brīži - καιρός (specifisks, īpašs laiks). Ir jāuzmanās, ka necenšamies mērīt vai gaidīt tos laikus, ko Dievs nolicis savā autoritātē.

1 Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis un mācījis no paša sākuma

2 līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs.

3 Tiem Viņš arī pēc Savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību.

Lūkass stāsta par to, ko viņš ir darījis, ko Jēzus ir darījis, un kas apustuļu labā ir darīts (ļoti interesanti un precīzi parādīts: pirms Svētā Gara spēka saņemšanas apustuļi vēl nebija darītāji, bet viņu labā bija darīts!).

“... bija dzīvs parādījies...”

Vārds parādījies, grieķu val. παρίστημι ir saliktenis, kas burtiski nozīmē nolikt līdzās, nolikt tuvu, var nozīmēt arī parādīt. Grieķu val. παρέστησεν ἑαυτὸν ζῶντα - “Viņš parādīja sevi dzīvu”. Jāņa 1.vēstulē 1.nod. lasām, ka Jēzus pēc augšāmcelšanās nebija tikai no attāluma vērojams, bet aptaustāms, tātad Viņš bija ļoti tuvu sevi atklājis.

“...ar daudz skaidrām zīmēm...”

Var tulkot arī “ar daudziem pierādījumiem” vai “ar daudzām neapšaubāmām liecībām”.

“...četrdesmit dienas viņu vidū redzēts...”

Precīzāk no grieķu val. “caur četrdesmi dienām viņu vidū uzlūkots”. Nav runa par to, ka tas notika visu laiku vai ka tas notika kaut kā redzot Jēzu. Viņš tika uzlūkots, apskatīts, kaut arī ne visu laiku.